Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Viedoklis: Jāizceļ stāsti par latviešu zemnieka dzīvi muižā

Litenes muiža. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Plašsaziņas līdzekļos, tajā skaitā arī mūsu “Dzirkstelē”, bieži lasām par Latvijas muižām, par to kungu mājām. Fotogrāfijās skatām labi saglabājušās, ļoti veiksmīgi atjaunotas, arī sagruvušās. Apbrīnojam seno arhitektu gara lidojumu, īpašnieku gaumi, augstās prasības, patiesu mākslinieciskumu telpu iekārtojumā, lielu greznumu. Apbrīnojam piļu atjaunotāju uzņēmību. Visā Latvijā mūs šodien priecē latviešu zemnieku stādītie parki, daudzie liepceliņi visās Latvijas malās, koku alejas no muižas uz muižu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Taču tūkstošu tūkstošos latviešu tautas dziesmu, manas tautas ētiskajā kodeksā, muiža nav skaista, to nolād.

“Ai, Litene, moku muiža Augsta kalna galiņā, Jau tai bija sen noslīgt Melnas jūras dibenā.”

Zemnieku sviedros tapis muižu skaistums.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Skaista muiža kalniņā, Kas to skaistu darināja?

Darbinieku sūrā vara, Stārastiņa kliegumiņš.”

Ekstrēmus, mums nepieņemamus uzskatus pauž publicists Vilis Vītols: jāļauj laika gaitā sagrūt mūsu tautas ilgo gadsimtu apspiedēju un verdzinātāju mitekļiem. Tās nav jāatjauno.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Apbrīnojot piļu skaistumu un saglabātību, mums no gadsimtu dzīlēm jāizceļ, jāmodina seno paaudžu stāsti par latviešu zemnieka dzīvi muižā. Reizē ar šodienas sajūsmu un prieku ir jāsajūt tautas pagātnes rūgtums. Daudz tā latvietim nācis no muižas. Šodien Latvijā zināmā mērā valda muižu kults. Apmeklēt pēc iespējas vairāk to ir prestiža jautājums, goda lieta. Tas nav nekas slikts! Taču tautas mūžīgajā vēsturiskajā apziņā saglabājams stāsts par mūsu senseno senci, mūsu tautas brāli vācu muižās daudzajos gadsimtos, par latviešu zemnieku muižā.

Parazītisks veidojums ir Latvijas Muižu un piļu asociācija, kas prasa pašvaldībām maksāt par to, ka tās pilis apsaimnieko! Asociācijas vienīgais darbs ir gadskārtējais aicinājums apceļot muižas. Zināms paradokss ir tas, ka vēsturiskajā atskatā biežāk runājam par baronu dzimtu dzīvi un paaudžu nomaiņu, retāk – par zemnieku muižā.

— Jānis Zvaigzne Litenē

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (5)

  1. Bravo! Beidzot vēl kāds to pateica. Baltvācu muižnieki ar Cariskās Krievijas cara atvēli drāza latviešus pēc pilna repertuāra kopš 1700. gada. Mūsu vecvectēviem pēc WWI no kakla kungiem izdevās tikt vaļā. Tas ir ārprāts, kas tagad tiek darīts lai to izdzēstu no mūsu vēsturiskās atmiņas. Un kuri to dara? Tajās pašās Cariskās Krievijas turpinājuma (zem nosaukuma PSRS) augstās skolās skoloti ļautiņi. Tāpēc nebeigšu skandināt – katram vidusskolu beigušam jaunietim būtu jābūt izlasījušam G.Merķeļa darbu ”Latvieši” no vāka līdz vākam. Ne par velti viņa vārdā iela Rīga nosaukta.

    6
    1
  2. Garā vājajiem pastalniekiem ,no pasaules radīšanas, visur vainīgi krievi!
    700 gadus bāleliņus drāza vācieši, bet pēkšņi izrādās, ka ar krievu atļauju. Kur var būt tik debīla tauta?

    3
    8
  3. Ko apsaukājies! Pats tāds…! Labāk būtu painteresējies par vēsturi, citādi …:(

    4
    2
  4. Draugs! Tu pret savu gribu esi pierādījums tam, ko augstāk rakstīju. “Liels paldies!” visiem Taviem PSRS laika skolotājiem, kuri, uzsvēršu, apzināti Tev nav mācījuši vēsturisko patiesību. Būsi mūžu nodzīvojis ar zvīņām uz acīm un makaroniem uz ausīm. Man Tevis žēl, latvieti!

    2
    1
  5. Bravo, tieši Tev tagad ir sakarinātas zvīņas ar pārrakstīto “vēsturi”.
    Visi jūs nabadziņus okupēja un izmantoja, un tikai pastalnieki visu laiku ir bijuši balti un pūkaini. 😂

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.

casibom giriş casibom bahsegel jojobet