Tautas piemiņā

Rakstu Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienā – 17.martā. Spilgta ir šī lappuse arī Gulbenes novada un Litenes pēckara vēsturē.

1944.gada rudenī darbu sāk Litenes vidusskola. Vidusskolas ar visām klasēm vēl nav ne Gulbenē, ne Balvos, ne Alūksnē, ne Cesvainē. No plašākas apkārtnes Litenē pulcējas jaunieši, kas ģimenēs audzināti patriotiskā garā, uzticībā savai Latvijas valstij. Naidu pret okupācijas varu, vēlēšanos tai pretoties, to vājināt rada arī vēl tik nesen šeit, Litenē, notikušais. Rodas neoficiāls aktīvu domubiedru pulciņš, kuru darboties mudina un uzmundrina cesvainiete Grieta Saulīte, vēlāk Sapule. Viņu vidū Edgars Jurjāns, stāmeriete Vera Pogule, gulbeniete Ausma Sirmā, Agita Tarkšķe, vēl citas meitenes.

Minēšu tikai dažas jauniešu aktivitātes. Klubā tiek “atsavināta” garā, sarkanā galdadrāna. Agita Tarkšķe visu nakti šuj sarkanbaltsarkano Latvijas karogu. 1945.gada 15.maijā nakts tumsā to uzvelk visaugstākajā ozolā Pededzes krastā. Ozolam pieliek uzrakstu: “Mīnēts!” Visu dienu pāri Litenei lepni pland brīvās Latvijas karogs. To nost dabū ar šāvieniem. Vainoti tiek nacionālie partizāni. Tajā pašā naktī Latvijas karogu uzvelk virs bijušā Latvijas armijas virsnieka, tobrīd Litenes vidusskolas militārās apmācības skolotāja Arvīda Švūksta mājas, atgādinot, ka viņš zvērējis Latvijas armijai, nevis krievu militāristiem.

Vietā, kur Litenes-Gulbenes ceļš krustojas ar ceļu Kapsēta-Nometne, okupācijas vara bija uzcēlusi “Triumfa arku” – vārtus ar uzrakstu krievu valodā: “Slava padomju armijai – atbrīvotājai!” Naktī jaunieši bezbailīgi to sazāģē gabalos. Naktī jaunas meitenes bezbailīgi dodas uz Litenes kapiem, lai sakoptu, rotātu ziediem 1941.gada 14.jūnijā nošauto latviešu virsnieku kapavietu. Vietējā vara dienā posta, cenšas nolīdzināt. Vairākkārt tiek izrauts rožu krūms. Vienmēr tas tiek atjaunots. Vienmēr tur – ziedi. Visas jauniešu aktivitātes neuzskaitīt. Visus minētos jauniešus arestē pēc vidusskolas beigšanas studiju laikā Rīgā. Grietu Saulīti arestē 1947.gada martā, pusgadu patur čekas pagrabā, pusgadu – centrālcietumā, notiesā uz 25 gadiem. Tad – Vjatlags, Taišeta, Madagana. Veru Poguli saņem aprīlī. Nolemj 10 gadus Noriļskā. Ausmai Sirmajai nolemti 12 gadi Komi Republikā, pēc tam aiz Taišetas, vēlāk – Magadanā. Dažās vietās sirsnīga satikšanās ar Litenes virsniekiem. Ir savstarpējs atbalsts, saprašanās, kopēja ticība izdzīvošanai.

Atjaunotās Latvijas gados cīnītājas daudz raksta par tautas pārdzīvoto, bieži uzstājas dažādās sabiedriskās norisēs, arī 14.jūnija piemiņas brīžos Litenes kapsētā. Viņu atmiņu stāsti ietverti vairākos rakstu krājumos un grāmatās.

Ļoti pozitīvi vērtējams lēmums par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienas ieviešanu kalendārā līdzās citām atzīmējamajām dienām, svētām mūsu tautai.

• Jānis Zvaigzne Litenē