Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Jaunais finansēšanas modelis skolotājiem paredz līdzvērtīgu un augošu atalgojumu

Foto: “Pexels”-“Pixabay”.

Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “Programma skolā” paredz, ka pedagogi saņems taisnīgu un līdzvērtīgu atalgojumu, neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita. Jaunais modelis paredz arī būtisku finansējuma pieaugumu atbalsta personālam, kā arī tiek paredzēts finansējums tādiem atbalsta pasākumiem, kas līdz šim nav finansēti no valsts budžeta, piemēram, nodrošinot valsts finansējumu sociālajiem pedagogiem un karjeras konsultantiem.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunais finansēšanas modelis ir izstrādāts augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēto komplekso risinājumu ietvaros. Augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai paredzēti kompleksi risinājumi, kas ietver ne tikai būtisku pedagogu atalgojuma palielināšanu, tostarp ir jāievieš arī jauns finansēšanas modelis pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, kurš balstīts labas skolas un optimālas klases kritērijos, nosakot, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošinātās izglītības programmas apmēru. Modelis saistīts ar optimālas klases lielumu un paredz līdzvērtīgu finansējumu līdzīgām skolām visā valsts teritorijā. Jaunais finansēšanas modelis iet roku rokā ar skolu ekosistēmas sakārtošanu un investīcijām skolu infrastruktūrā, kā arī īpašo programmu austrumu pierobežai.

“Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa “Programma skolā” mērķis ir nodrošināt, ka katra vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāde saņem finansējumu pedagogu atalgojumam atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām. Jaunais modelis nodrošinās gan pilnu izglītības programmas finansējumu, gan konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, sabalansētas slodzes un labus darba apstākļus, veicinot arī skolas autonomiju un augstāku izglītības kvalitāti,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Esošais pedagogu darba samaksas – finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” rada nevienlīdzīgas iespējas izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību, līdzvērtīgu un konkurētspējīgu atalgojumu pedagogiem. Pašlaik naudas apmērs, kas nonāk līdz izglītības iestādei, ir atkarīgs no izglītojamo skaita un pašvaldības lēmuma par valsts budžeta mērķdotācijas pārdali starp skolām. Finansējuma apmēru ietekmē arī izglītības iestāžu piepildījums un izglītības ekosistēma pašvaldībā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa uzsver, ka jaunā finansēšanas modeļa pamatprincipi paredz, ka skola nodrošina izglītības procesu atbilstoši skolēnu labākajām nākotnes interesēm, nevis pielāgojot izglītības iestādes iespējām. “Finansējums tiks aprēķināts katrai izglītības iestādei, ņemot vērā tās īstenoto programmu apmēru – klašu komplektu un izglītojamo skaitu, atbalsta un administrācijas personālu. Tāpat modelis paredz konkurētspējīga atalgojuma noteikšanu pedagogiem, tajā skaitā skolas atbalsta personāla un efektīva administratīvā sastāva nodrošināšanai,” uzsver E.Kanaviņa.

Valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam pilnā apmērā tiks piešķirts tām izglītības iestādēm, kas atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi. Modelis paredz, ka turpmāk pašvaldības valsts mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pārdali starp skolām vairs nevarēs veikt. Ja pašvaldība kā skolas dibinātājs lemj turpināt uzturēt izglītības iestādi, kas neatbilst valsts noteiktiem kritērijiem, tā nodrošina proporcionālu līdzfinansējumu.

Finansējuma aprēķina pamatā ir klase. Jaunais aprēķina princips skolām ļaus saņemt pilnu programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, neatkarīgi no tā, vai klasē ir, piemēram, 20 vai 23 bērni. Būtiski palielinot atbalsta pasākumu klāstu, skolēniem būs iespēja laicīgi un pienācīgā apmērā saņemt papildu nepieciešamo atbalsu izglītības procesā, kas ļaus uzlabot izglītības kvalitāti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot nozares ekspertu un pašvaldību sniegto atgriezenisko saiti, modelī ir precizējusi kopējo pedagoģisko likmju aprēķina metodoloģiju, stiprinot skolu autonomiju un paredzot, uz katrām 40 minūtēm mācību stundu tikpat laiku (40 minūtes) arī citu pienākumu veikšanai, kā arī atbilstoši klases lielumam papildus apmaksātu darba laiku. Konkrētā pedagoga slodzes sastāvu nosaka skolas direktors.

Līdzīga apdzīvotības blīvuma teritorijās esošām izglītības iestādēm ar vienādu īstenoto programmu apmēru un izglītojamo skaitu jaunais finansēšanas modelis nodrošinās līdzvērtīgu finansējumu.

Finansēšanas modelis ir nodots testēšanai visām pašvaldībām, lai to varētu pilnveidot, izstrādājot nepieciešamo normatīvo regulējumu. Ar jauno finansēšanas modeli ir iepazīstināti arī sociālie un sadarbības partneri.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Šā gada februārī noslēgsies informācijas apkopošana no visām pašvaldībām par ilgtspējīgu izglītības ekosistēmu, tajā skaitā, par prognozēto izglītības iestāžu tīklu un tajā plānoto izglītības programmu apmēru, klašu komplektu un izglītojamo skaitu katrā izglītības iestādē.

Tuvākajā laikā plānots valdībā izskatīšanai virzīt regulējumu jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai, paredzot, ka jaunais finansēšanas modelis tiktu ieviests jau ar jaunā mācību gada sākumu, šā gada 1.septembri.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

  1. Riebjas šī tukšā klārēšana un modelēšana. Skaisti sevi parāda mūsu Gulbeniete raidījumā “Kas notiek Latvijā”, ka pat nevar nosaukt tās skolas, kas ne kādam modelim neatbilst. Liedzas kā svētā Marija, protams kārtīgs atalgojums neļauj muti vērt vaļā sēžot blakus darba devējai. Šie gudrie vārdu savārpsninājumi nav pat skaidri parastam cilvēkam, kur nu pedagogiem un pašvaldībai. Redz tikai mega lielās skolas ar mega skaitu skolnieku. Visus uz Megapoli un miers būs visiem. Beidzot būs no reorganizācijas finansējums pedagogu algām kā Igaunijā, kaut gan Latvijā pedagogi ir gatavi strādāt arī par mazāku algu, ka tik regulāri ienākumi. Te skolniekus grib trenkāt uz skolu uzsverot, ka skola no skolas 25km, bet vai ir kāds padomājis, cik km ir no karta skolnieka mājām uz tuvāko skolu. Aizmālē ausis, un maļa savu maļamo, šķiet kaut kā neiet kopā tas viss, jo nepierēķina tos liekos km no katra bērna mājām.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.