Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Stāmerienas pilī pērn “Maskarāde pilī” rādīta 24 reizes, izrādes turpinās arī šogad

Arī pats dramaturgs Lauris Gundars (otrais no labās) pērn apmeklēja vienu no pirmajām “Maskarādes” izrādēm. Foto: no “Dzirksteles” arhīva

Izrāde–piedzīvojums “Maskarāde pilī” ir viena no pieprasītākajām un vairāk rādītajām izrādēm Stāmerienas pilī.

Stāmerienas pils projektu vadītāja (kultūras jomā) Anita Birzniece “Dzirkstelei” stāsta, ka pērn izrāde – piedzīvojums “Maskarāde pilī” tika rādīta 24 reizes. To brauc skatīties no visas Latvijas – Rīgas, Liepājas, Rēzeknes, Ogres un citām Latvijas vietām.

“Tā ir arī vienīgā izrāde, kas speciāli rakstīta Stāmerienas pilij, un rādām to arī šogad. Izrādes tagad būs 10. un 11.februārī, kad būs nākamās izrādes, vēl nezinām. Neesam lēmumu vēl pieņēmuši, kad rādīsim vēl, jo “Maskarādi pilī” rādām tikai ziemas periodā. To vislabāk baudīt, kad ir tumšs un pils ir noslēpumaina,” stāsta A.Birzniece un turpina, ka tūrisma firmas Stāmerienas pili iekļauj ne tikai savā maršrutā kā apskates objektu, bet reizē vēlas redzēt arī šo izrādi, un cilvēkiem šis ir kultūras tūrisma piedāvājums. Izrāde ir kā ceļojums pa visu pili, tā nav paredzētu lielam skatītāju skaitam, līdz ar to sanāk rādīt bieži.

Tēlos iejūtas Pils teātra aktieri, kurus apvienojusi Stāmerienas pils saimniece Edīte Siļķēna, kura ir arī Pils teātra režisore. Lugu sarakstījis dramaturgs Lauris Gundars, kurš uzrakstījis par konkrētām personībām – pils īpašnieka, baltvācu barona Borisa fon Volfa un viņa sievas, itāliešu izcelsmes Vīnes imperatora galma kamerdziedātājas Alises Lauras Barbi dzīves notikumiem 1909.gadā, kad pēc 1905.gada nodedzināšanas ir atjaunota ģimenes māja – Stāmerienas pils tās pašreizējā arhitektoniskajā izskatā. Šis darbs atklāj tālaika Eiropas kultūras un sabiedriskos procesus un kā tie tiek “iepludināti” mūsu kultūrvidē. Balstoties vēsturiskos personāžos un faktos, radīta versija par muižnieku un viņu kalpotāju kopā dzīvošanu.

“Dzirkstele” jau rakstīja, ka L.Gundars ir uzsvēris, ka luga tapusi, tikai pateicoties E.Siļķēnai. “Man patīk, kā Edīte ir apdzīvojusi pili, pārdomājusi ikkatru sīkumu, un man nebija grūti iedomāties, kāds saturs lugā varētu būt,” teica dramaturgs un piebilda, ka vēl vienkārši vajadzēja papētīt arhīvus, jo lugā izmantoti reāli vēsturiski fakti. Pats dramaturgs arī pērn apmeklēja vienu no pirmajām izrādēm.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.