Ārlietu ministra amatam virza diplomāti Braži

Ārlietu ministra amatam tiks virzīta diplomāte Baiba Braže, pirmdien medijiem paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece Braže ārlietu dienestā ieņēmusi dažādus amatus, tostarp bijusi Latvijas vēstniece vairākās valstīs. Pirms kļūšanas par īpašo uzdevumu vēstnieci 2023.gada vasarā, viņa kopš 2020.gada maija bija NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos.

Braže ieguvusi juristes izglītību Latvijas Universitātē, sociālo zinātņu maģistra grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē. Viņa arī papildinājusi zināšanas NATO Aizsardzības koledžas augstākā līmeņa programmā ģenerāļiem, admirāļiem un vēstniekiem.

Siliņa sacīja, ka Braže ir “cīnītāja un drosmīga sieviete”, kura diplomātijā strādā kopš 1993.gada, šajā laikā ieguvusi plašu starptautisku pieredzi. Siliņa Bražes pievienošanos valdībai raksturo, kā “spēcīgu signālu” tam, ka Latvija domā par savu ārpolitiku ļoti nopietni.

Ministru prezidente pauda gandarījumu, ka “Jaunajai Vienotībai” ir izdevies atrast cilvēku, kas ir gatavs uzņemties vadīta Ārlietu ministriju laikā, kad nav laika iešūpoties, jo Braže pazīst ārlietu dienestu un zināmā mērā pazīst arī politiku. “Es esmu gandarīta, ka mums jau no pirmās dienas būs ārlietu ministrs, kas varēs pilnvērtīgi strādāt,” teica Siliņa.

Vēl aprīļa sākumā premjerministre medijiem pauda, ka “bezpartejiska kandidāta ārlietu ministra amatam nebūs, jo partijas iekšienē esot gana spēcīgi kandidāti”. Taujāta, kāpēc kandidāte tomēr izvēlēta ārpus partijas, Siliņa sacīja, ka “Jaunajā Vienotībā” šobrīd ir spēcīgi cilvēki, kas strādā ārlietu jomā, kā piemērus minot Sandru Kalnieti (JV), kas šobrīd kandidē Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, un Zandu Kalniņu-Lukaševicu, kas strādā Saeimā un ir ievēlētā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Monitoringa komitejā. Vienlaikus Latvijai visos līmeņos ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki, kas var strādāt ārējās politikas jautājumos, pārliecināta ir Siliņa.

“Zaudēt mūsu starptautisko lomu EPPA komitejā, nebūtu tas pareizais solis. Mūsu uzdevums ārlietu jomā ir meklēt sabiedrotos. Mēs šobrīd esam skaļa balss jautājumos par Krieviju, un mums ir vajadzīgi spēcīgi sabiedrotie. Mums ir vajadzīgi spēcīgi cilvēki gan Saeimas, gan EP, gan valdības līmenī, gan arī Valsts Prezidenta kancelejā, kas var strādāt ārējās politikas jautājumos un arī starptautiski. Pievienot komandai cilvēku, kas ar savu pieredzi var dot vēl vairāk šajā jomā, ir liels pienesums gan mums kā valdībai, gan Latvijai,” teica Siliņa.

Pēc Siliņas paziņojuma par Bražes kandidatūras virzīšanu ārlietu ministres amatam, ilggadējā diplomāte sacīja, ka valdības prioritātes ārlietu un drošības jomā ir pilnīgi skaidras – tās ir Latvijas drošības stiprināšana, mūsu kā NATO spēcīgas dalībvalsts un visas alianses stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas palielināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē un Eiropas Savienības (ES) konkurētspējas attīstīšana.

Ārlietu ministra amata kandidāte akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos.

Braže pateicās Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par uzticību, nominējot viņu ārlietu ministra amatam, “kas uzliek lielu atbildību”.

Vaicāta par motivāciju ieņemt ārlietu ministres amatu, Braže, atsaucoties uz valdības vadītājas Siliņas pausto, sacīja, ka pašlaik gan Latvija, gan Eiroatlantiskā telpa “ir likteņgriežos”, kad diplomātiskajam dienestam jāpaveic vairākas lietas drošībā un ārpolitikā. Diplomātei esot liels gods tikt nominētai šim amatam, un savā ziņā tas bijis negaidīti.

Uz jautājumu par aktuālākajiem uzdevumiem ārlietu ministra amata kandidātes augstāk minētajās jomās, Braže norādīja uz darbu saistībā ar tuvojošos NATO samitu, uz Latvijas drošības stiprināšanu līdz ar sabiedroto spēku klātbūtni mūsu valstī un darbu pie aizsardzības plāniem.

Arī ES līmenī svarīgi būs strādāt pie drošības stiprināšanas, tajā skaitā Eiropas aizsardzības industrijas stratēģijas, kā arī pie Eiropas Savienības budžeta veidošanas, norādīja Braže. Tāpat vidējā termiņā Latvijai jāgatavojas ES prezidentūrai 2028.gadā.

Pēc iespējas jāveicina valstspiederīgo atgriešanās Latvijā, jāīsteno atbilstoša diasporas politika, sacīja Braže, norādot arī uz konsulārā dienesta darbu valstspiederīgo aizstāvībai. Valstspiederīgo atgriešanās veicināšana reizē nav tikai ārlietu, tas ir visas sabiedrības uzdevums, atzīmēja diplomāte.

Latvijas ekonomikas attīstība ir ārlietu dienesta viens no prioritārajiem jautājumiem, kurā diplomātu darbam akcenti var būt atkarīgi no konkrētās ārvalsts. Jāstrādā pie investoru piesaistes un labs piemērs ir savulaik notikusī konkrēta investora piesaiste no Nīderlandes, pauda ārlietu ministra amata kandidāte.

Braže neoficiāli tika minēta kā ticamākā kandidāte šim amatam jau uzreiz pēc tam, kad par atkāpšanos no amata paziņoja līdzšinējais ministrs Krišjānis Kariņš (JV).

Tikuši minēti arī citi kandidāti no JV rindām – bijusī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) un citi, taču ir dažādi iemesli, kāpēc viņi nav uzskatīti par reāliem ārlietu ministra amata ieņēmējiem.

Saeimas frakcijas paudušas vēlmi tikties ar nākamo ārlietu ministra amata kandidātu. Nākamo ārlietu ministru tradicionāli iztaujā arī Valsts prezidents.

Kā ziņots, ārlietu ministra amats kļuvis vakants pēc tam, kad to pēc privāto lidojumu skandāla atstāja Kariņš.

– Leta