Mediju brīvības akts aizsargās ES žurnālistus un preses brīvību

Eiropas Parlamenta deputāti 13.martā sniedza galīgo apstiprinājumu jaunam tiesību aktam, kas aizsargās ES žurnālistus un medijus no politiskas vai ekonomiskas iejaukšanās. Par to informē Eiropas Parlamenta preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Jauno tiesību aktu pieņēma, 464 deputātiem balsojot “par”, 92 — “pret” un 65 deputātiem atturoties. Saskaņā ar to dalībvalstīm būs jāaizsargā mediju neatkarība, turklāt būs aizliegta visu veidu iejaukšanās redakcionālos lēmumos.

Žurnālistu darba aizsardzība

Valsts iestādēm būs aizliegts piespiest žurnālistus un redaktorus atklāt informācijas avotus. Tās nedrīkstēs izmantot tādas metodes kā aizturēšanu, sankcijas, biroju kratīšanu vai agresīvu novērošanas programmu uzstādīšanu uz žurnālistu vai redaktoru elektroniskajām ierīcēm.

Parlaments tiesību aktā ir paredzējis vairākas ar drošību saistītas situācijas, kad būs atļauts izmantot spiegprogrammatūru. Tādi gan būs tikai atsevišķi gadījumi un tikai tad, ja to būs atļāvusi tiesu iestāde, kas izmeklē smagu noziegumu, par kuru piespriežama brīvības atņemšana. Arī šādos gadījumos iesaistītās personas par notikušo novērošanu būs jāinformē un varēs to apstrīdēt tiesā.

Sabiedrisko mediju redakcionālā neatkarība

Lai novērstu to, ka sabiedriskos medijus izmanto politiskos nolūkos, mediju vadītāju un valdes locekļu atlases procedūrai jābūt pārredzamai un nediskriminējošai, turklāt viņi jāieceļ amatā uz pietiekami ilgu laiku. Nebūs iespējams viņus atlaist pirms līguma darbības beigām, izņemot gadījumus, kad viņi vairs neatbilst profesionālajiem kritērijiem.

Sabiedriskie mediji būs jāfinansē, izmantojot pārredzamas un objektīvas procedūras, turklāt finansējumam jābūt ilgtspējīgam un paredzamam.

Īpašumtiesību pārredzamība

Lai sabiedrība būtu lietas kursā par to, kurš medijus kontrolē un kādas intereses var ietekmēt to saturu, visiem ziņu un aktuālo notikumu medijiem — neatkarīgi no izmēra — būs valsts datubāzē jāpublicē informācija par to īpašniekiem. Būs arī jānorāda, vai šie mediji tieši vai netieši pieder valstij.

Godīga valsts finansējuma sadale

Medijiem būs jāsniedz informācija par līdzekļiem, ko tie saņem no valsts, arī par atbalstu no valstīm ārpus ES.

Valsts līdzekļi medijiem vai tiešsaistes platformām būs jāpiešķir, piemērojot publiskus, samērīgus un nediskriminējošus kritērijus. Informācija par valsts izdevumiem reklāmai būs publiska, arī informācija par kopējo ikgadējo summu un finansējumu katram medijam.

ES mediju brīvības aizsardzība no lielām platformām

Parlamenta deputāti aktā iekļāva arī mehānismu, kas palīdzēs novērst, ka lielās tiešsaistes platformas, tādas kā Facebook, X (agrākais Twitter) vai Instagram, patvaļīgi ierobežo vai izdzēš neatkarīgu mediju saturu. Platformām vispirms būs jānošķir neatkarīgi mediji no avotiem, kas nav neatkarīgi. Ja platforma vēlēsies dzēst vai ierobežot mediju saturu, tie vispirms būs par to jāinformē, dodot tiem ir 24 stundas laika, lai reaģētu uz šo informāciju. Tikai pēc tam, kad mediji ir atbildējuši (vai uz brīdinājumu nav reaģējuši), platforma varēs dzēst vai ierobežot saturu, ja tas joprojām neatbildīs platformas nosacījumiem.

Mediji varēs vērsties strīdu izšķiršanas iestādēs un pieprasīt atzinumu no Eiropas Mediju pakalpojumu padomes — jaunas ES valsts regulatoru padomes, kas tiks izveidota ar Eiropas Mediju brīvības aktu.

Pieņemot šo ziņojumu, Eiropas Parlaments reaģē uz iedzīvotāju vēlmēm, kas paustas Konferences par Eiropas nākotni secinājumos:

– ieviest tiesību aktus, kas risina draudus plašsaziņas līdzekļu neatkarībai, un piemērot ES konkurences noteikumus plašsaziņas līdzekļu nozarē, lai novērstu lielus mediju monopolus un panāktu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību no nepamatotas politiskās, korporatīvās un/vai ārvalstu iejaukšanās;

– cīnīties pret dezinformāciju, izmantojot tiesību aktus un vadlīnijas tiešsaistes platformām un sociālo mediju uzņēmumiem;

– aizstāvēt un atbalstīt brīvus, plurālistiskus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un nodrošināt žurnālistu aizsardzību.