Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

Gulbene karaliski uzņem 21 vokālo ansambli, diemžēl paši nepiedalās

Foto: Gatis Bogdanovs.

Gatavojoties Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, 6.novembrī Gulbenes kultūras centrā norisinājās Latvijas vokālo ansambļu konkursa pirmās kārtas noslēdzošā reģionālā skate.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Aizvadītas kopā deviņas šādas skates visā Latvijā, kurās tika vērtēti senioru, sievu, vīru, jauktie un pusprofesionālie ansambļi, lai labākos rezultātus ieguvušie gatavotos finālam 27. un 28. maijā Rīgā.

Gulbenes novada Kultūras pārvaldes pārstāve Dārta Vilne norāda, ka svētdiena tika aizvadīta sirsnīgi pozitīvā gaisotnē, lai gan tas bija ļoti nopietns konkurss.

“Tas mums bija liels izaicinājums – uzņemt 175 dziedātājus, jo katram bija jāatrod vieta, kur nomitināt. Mums viss izdevās, un viss kultūras centra nams svētdien bija pilns – dzīvība bija jūtama visas dienas garumā. Diemžēl pietrūka šoreiz asumiņa un satraukuma sajūtas, kāda būtu bijusi, ja piedalītos arī mūsu ansamblis. Diemžēl Lejasciema jauktais vokālais ansamblis “Akcents” slimības dēļ nevarēja būt klāt. Mēs bijām, tā teikt, pēdējā iespēja sevi apliecināt tiem ansambļiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ nebija tikuši uz savām skatēm, piemēram, uz Gulbeni brauca visi Kuldīgas ansambļi. Kopā bija pieteikušies 27, bet pie mums atbrauca 21 ansamblis no visas Latvijas,” stāsta D.Vilne.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņa stāsta, ka skatē izskanēja ļoti plaša diapazona priekšnesumi, kuri visi bija augstākās pakāpes vērti. “Dažos klausoties, negribējās, lai viņu desmit minūtes ilgais priekšnesums beigtos,” saka D.Vilne.

Mūsu skatītāju rindās bija arī vairāki vietējo ansambļu vadītāji un dalībnieki, kas ar prieku klausījās un guva papildu pieredzi, kā arī uz šo pasākumu bija atbraukuši daudzi mūsu novada seniori, kuriem noteikti vokālā māksla ir tuvāka sirdij.

“Kultūras darbinieki, tāpat kā dalībnieki, ir noilgojušies pēc kopā būšanas savos namos, un Gulbene mūs uzņēma karaliski! Parūpējās gan par mums, gan par dalībniekiem, ierādot visiem savas telpas. Mūsu nozarei ir ļoti svarīgi, lai telpa, kur noris dziedāšana, būtu akustiska. Mums bija viens precedents, kur ansambļus ielika neakustiskā telpā, un tur arī bija slikti rezultāti. Tas ir atkarīgs no organizatoriem, kā viņi pārzina savas telpas, lai tās ansambļi varētu piedziedāt. Akustika ir ļoti palīdzoša. Jutām, ka par mums rūpējās, lai mums visiem būtu labs garastāvoklis,” “Dzirkstelei” stāsta viena no žūrijas pārstāvēm – Latvijas Nacionālā kultūras centra Vokālo ansambļu nozares padomes priekšsēdētāja Mārīte Puriņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vokālā mūzika – dzīva

Uzrunājot klātienē skatītājus un dalībniekus, žūrijas pārstāvji atzina, ka ir apbraukājuši teju visu Latviju un galvenais secinājums – ar vokālo mākslu pie mums viss ir kārtībā pat pēc trīs gadu pārtraukuma pandēmijas dēļ. Šāda līmeņa pasākumi vokālajai nozarei nebija notikuši jau kopš 2018.gada, un rezultāti pirmajai kārtai ir labāki par cerēto.

M.Puriņa stāsta, ka parasti šādi konkursi ir trijās kārtās, kur pirmā kārta vienmēr notiek novados, tad ir pusfināli reģionālajās kārtās un no tām tiek izvirzīti labākie finālam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Tā kā pagājušajā pavasarī mēs nevarējām neko rīkot, laika mums vairs nebija gaidīt līdz nākamajam pavasarim, jo Dziesmu svētki tuvojas, tāpēc izlēmām, ka taisīsim rudenī, izlaižot pirmo kārtu. Lai to izdarītu, mēs izveidojām stingrāku nolikumu. Varēja pieteikties visi bez atlases, bet bija jāizpilda visas nolikuma prasības: jādzied gan bez pavadījuma, viena latviešu tautas dziesma bija jānodzied unisonā un visa bija tikai latviešu mūzika. Mēs patiešām bijām nobažījušies, kas nu būs pēc šiem trim gadiem, jo vokālie ansambļi tomēr ir vienības, kas var ātri izveidoties un tikpat ātri pārstāt savu darbību. Mūsu bažas bija pilnīgi liekas. Pa visu Latviju bija pieteikušies 150 ansambļi, un tie bija ļoti kvalitatīvi un varoši, rezultātā viņu sniegums pārsniedza jebkuras mūsu klusākās cerības,” saka M.Puriņa.

Labākie uz Dziesmu svētkiem

Viens no konkursa mērķiem bija atlasīt dalībniekus noslēguma kārtai finālam.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

“Vēl mums bija mērķis pārskatīt mērķdotāciju. Tā tiek piešķirta pēc konkrētiem kritērijiem, kas ir arī šie rezultāti valsts mēroga pasākumos. Šis tāds bija, un to rezultāti ietekmēs arī pašvaldību budžetu kolektīvu vadītājiem. Protams, gribējām arī atlasīt dalībniekus Dziesmu svētku vokālo ansambļu pasākumiem. Būs gan garīgās mūzikas koncerts Jāņa baznīcā, gan laikmetīgās mūzikas koncerts, kas šoreiz notiks “Hanzas peronā”. Būs bērnu vokālo ansambļu uzvedums, arī notiks ielu sadziedāšanās īsi pirms svētku noslēguma galvenā pasākuma. Tajās varēs piedalīties vokālie ansambļi ar tādu ielu dziedāšanas maratonu. Tas notiks Esplanādē, jo tā ir pirmo Dziesmu svētku norises vieta un tai tiks pievērsta īpaša uzmanība,” atklāj žūrijas pārstāve.

Kuri ansambļi ir noskatīti un tiks uzrunāti dalībai šajos dažādajos pasākumos – tas noskaidrosies jau tuvākajās dienās, kad žūrijas locekļi vēlreiz sanāks kopā un apstiprinās rezultātus. Paši labākie un augstākos punktus ieguvušie tiks izvirzīti finālam, kas notiks 27. un 28.maijā Rīgā. Ievērojot svētku norises cikliskumu, kārtējie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks 2023.gadā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam Rīgā.

  • Viktorija Slavinska-Kostigova

Fakti

Noslēdzošajā reģionālajā skatē ansambļi bija no Kuldīgas, Siguldas, Veclaicenes, Rīgas, Valmieras, Pārgaujas, Trapenes, Lēdurgas, Limbažu, Dzelzavas un citām Latvijas vietām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vokālo ansambļu konkursa 1.kārta šogad notikusi Liepājā (08.10), Talsos (09.10), Rīgā (15.10.), Zaļeniekos (16.10.), Lielvārdē (23.10.), Daugavpilī (29.10.), Viesītē (30.10.), Viļānos (05.11.) un Gulbenē (06.11.)

Visu ansambļu rezultāti pieejami mājaslapā “lnkc.gov.lv”.

Noslēdzošās reģionālās skates žūrija

Mārīte Puriņa – Latvijas Nacionālā kultūras centra Vokālo ansambļu nozares padomes priekšsēdētāja, Lielvārdes mūzikas un mākslas skolas direktore, vokālās grupas “Anima Solla” mākslinieciskā vadītāja;

Jānis Ķirsis – komponists un producents, vokālās grupas “Framest” mākslinieciskais vadītājs, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku vokālo ansambļu laikmetīgās mūzikas koncerta mākslinieciskais vadītājs;

Rudīte Tālberga – XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerta mākslinieciskā vadītāja, PIKC “Ventspils Mūzikas vidusskola” kora klases vadītāja un kora “Nošu planētas” mākslinieciskā vadītāja, Ventspils kultūras centra sieviešu kora “Venda” un vokālā ansambļa “Mundus” mākslinieciskā vadītāja.

Līdzīgi raksti

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.